На Ютубе есть канал Valoda LV, на который подписано незаслуженно мало людей. Некоторые видео на этом канале используют простой язык, который может быть понятным или частично понятным и для тех, кто начинает учить латышский язык.
Ниже я привожу расшифровку (сделана техническими средствами с последующими ручными правками), несмотря на возможные ошибки, очень удобно для тренировки. Перевести на русский при необходимости можно в Гугле или на hugo.lv.
Labdien!
Es jums šodien pastāstīšu par zaķiem. Šogad zaķis, pelēkais un baltais zaķis ir izvēlēts par Latvijas Dabas muzeja gada dzīvniekiem. Pasaulē dzīvo vairāku sugu zaķi, viņi ir sastopami visā pasaulē, bet Latvijā tātad ir divi zaķi, pelēkais zaķis un baltais zaķis. Pelēkais zaķis visu gadu ir pelēkā kažokā. Bet baltais zaķis, tuvojoties ziemai kažoku nomaina uz baltu.
Daži cilvēki reizēm zaķus sajauc ar trusīšiem. Pēc izskata viņi ir diezgan līdzīgi, bet, tikko piedzimis, zaķēns jau ir kažokā ar vaļējām acīm. Māk skriet. Bet, tikko piedzimis trusēns ir ar aizvērtām acīm, viņam nav kažoka, un atšķirībā no zaķiem truši piedzimst alās, kur pavadījis savas pirmās dzīves nedēļas.
Visi zaķi ir augēdāji. Latvijā baltais zaķis labāk pārtiek no koku zariņiem. Pelēkais zaķis vairāk ēd zālīti dažādas lapiņas, koku zarus un ābelītes viņš apgraužot tikai tad, ja nekas cits garšīgāks vairs nav pieejams. Daudzos stāstos Zaķis tiek uzskatīts par bailīgu dzīvnieku, bet viņš ir tikai saprātīgi piesardzīgs. Vajadzības gadījumā viņš, piemēram, var aizstāvēties gan pret plēsīgajiem putniem no gaisa. Izmantojot savas garās, spēcīgās kājas, nu gan arī vienkārši aizmukt no plēsējiem uz zemi. Ir tāds, pieņēmums, ka zaķis guļ ar vaļējām acīm. Tas tā nav.
Zaķis jau pa lielu gabalu parasti pamana briesmas, bet pieplacis pie zemes. vairogs skatās mūsu mūk projām vai nebūs jāmūk projām. Un tikai tad, kad saproti, ka traucētājs tūlīt uzkāpis uz ausīm, pamocās un skrien projām, zaķi ir galvenais aizsardzības ierocis, ir ātrais skrējiens, zaķis var skriet pat ar 50 kilometru ātrumu. Un šādi ātri skrienot ar viņa garajām pakaļkājām, veidojas ļoti interesants pēdu raksts. Zaķa pakaļkājas skrien pa priekšu priekškājām. Un veidot tādu trapeces veida četru pēdu nospiedumu.
Latvijā zaķu skaits ir zināms ļoti, aptuveni pelēkie zaķi ir apmēram 20000, bet baltie zaķi mazāk ir apmēram 10000 balto zaķu. Zaķu skaits katru gadu nedaudz mainās.
Zaķi kaut arī veģetārieši neēd burkānus nekā kāpostus šīs lietas mežā vienkārši nav atrodamas. Un, ja zaķis ir atnācis uz dārzu, tad visbiežāk viņu ziemā apgrauž ābelīšu mizu. Jo mežā pareizi ir apsnidzis.
Reizēm saka, ka uz Lieldienām sadējis olas, ir zaķis, nu arī olu dēšana. Nu nav zaķu. Klauss olas dēj, viņš vienkārši nemāk.
Latvijā zaķi nav sastopami mūžīgi. Pirmais pie mums atnāk baltais zaķis pēc tam, kad bija beidzies Latvijā ledus laikmets pirms vairākiem gadu 1000. Bet pelēkais zaķis Latvijā dzīvo tikai apmēram 400 gadus. Tad, kad cilvēks, atbrīvojot vietu lauksaimniecībai, izcirta mežus, jo pelēkais zaķis ir vairāk atklātu vietu iemītniekus. Viņam patīk krūmi, lauki, baltais zaķis savukārt dzīvo mežā. Un reizēm cilvēkiem laimējās redzēt zaķu bukšu. Kad zaķi savā starpā saspēlējušies uz pakaļkājām, boksējās kaujas ar priekšķepām. Šādi te zaķu mammas mēģina atkauties no apnicīgiem pielūdzējiem.
Un sīkāk par zaķi var uzzināt arī Latvijas Nacionālā dabas muzeja mājaslapā. Tāpat tās tur var izpētīt informāciju par visiem iepriekšējo gadu dzīvniekiem.