Осваиваю латышский язык самостоятельно
— Mīļā, kuru gredzenu tu vēlies?
— Ar briljantu.
— Tas būs ļoti dārgi.
— Tu to nevari atļauties?
— Vāru, protams.
— Un vēl es gribēšu auskarus.
— Kurus?
— Ar briljantiem, protams.
— Tie ir gandrīz automašīnas cenā.
— Tu to nevari atļauties?
— Varu, bet…
— Un vēl pērles. Krelles ar īstām pērlēm.
— Tad es būšu pliks un nabags.
— Tu to nevari atļauties?
— Nē.
Auskari ar briljantiem.
Gredzens ar briljantu.
Krelles ar pērlēm.
— Labdien, mani sauc Arnis Bērziņš. Kā jūs sauc?
— Inga Liepiņa.
— Iepazīstieties, tas ir mans draugs Oskars.
— Ļoti patīkami, taču mēs jau esam pazīstami.
— Kur jūs iepazināties?
— Mēs mācījāmies vienā skolā.
Labdien!
Mani sauc…
Esam pazīstami.
Mēs mācījāmies.
— Man, lūdzu, bērnu cīsiņus, uz kilogramu.
— Ludzu.
— Vai jums ir ungāru aknu desa?
— Nav. Visu izpirka. Rīt būs atkal, bet nāciet no rīta uz pēcpusdienu, var atkal nebūt.
— Tad es paņemšu 300 gramus rotu.
— Būs mazliet vairāk.
— Tas nekas, paldies.
— Paņemiet lauku žāvētu gaļu, pagaršojiet.
— Tiešām laba! Es paņemšu kādu puskilogramu. Paldies!
— Nāciet vēl.
Puskilograms cīsiņu.
300 gramu.
Kilograms žāvētas gaļas.
— Lūk, istaba, kuru es izīrēju.
— Bet istabā nav mēbeļu, sludinājumā nebija minēts.
— Citiem atkal patīk, ka nav mēbeļu. Daudzi grib pirkt savas mēbeles.
— Es tomēr meklēju mēbelētu istabu.
— Es jums varu piedāvāt gultu un galdu.
— Man arī pagaidām pietiek.
— Tad vienojušās?
— Jā.
— Īre jāmaksā līdz katra mēneša piektajam datumam. Lūdzu, nekavējiet.
— Viss būs kārtībā.
Nav mēbeļu.
Esam vienojušās.
Īre jāsamaksā.
Līdz piektajam datumam.
— Labdien!
— Labdien!
— Jums ir jāatbild uz dažiem jautājumiem.
— Jā, labi.
— Kāds ir jūsu vārds?
— Mani sauc Vairis.
— Kāds ir jūsu uzvārds?
— Mans uzvārds ir Ozoliņš.
— Vai jums ir ģimene?
— Jā, man ir ģimene. Es dzīvoju kopā ar dēlu.
— Cik viņam ir gadu?
— Viņam ir divi gadi.
— Bija ļoti patīkami iepazīties.
— Man arī. Uz tikšanos.
Mani sauc…
Uzvārds ir…
Kopā ar dēlu.
Patīkami iepazīties.
— Labdien, man ir nepieciešams kredīts.
— Labdien, lūdzu, dodiet jūsu pasi. Kādu kredītu izvēlēsieties? Kāds jums ir nepieciešams?
— Es nezinu, man ir vienalga.
— Ir hipotekārais kredīts. Ir patēriņa kredīts.
— Es gribu nopirkt jaunu dzīvokli.
— Tad jums ir nepieciešams hipotekārais kredīts.
— Kāda ir jūsu procentu likme?
— Mūsu bankas klientiem tie ir 3% gadā.
— O, tas ir labi.
— Uz cik gadiem izvēlēsieties kredītu?
— Uz 10.
— Labi, tad es sagatavošu līgumu.
— Paldies.
Hipotekārais kredīts.
Patēriņa kredīts.
Procentu likme.
Bankas klients.
— Šķiet, ka mums viss jau ir nopirkts.
— Vēl nav viss, ieiesim dārzeņu paviljonā.
— Tu gribēji teikt sakņu paviljonā.
— Dārzeņu un sakņu paviljonā.
— Dārzeņu, sakņu un augļu paviljonā.
— Ko tu tur pirksi?
— Skābētus kāpostus, bietes, sīpolus un kartupeļus.
— Labi, es pagaidīšu ārpusē. Ak jā, nopērc, lūdzu, arī ābolus un apelsīnus.
— Protams.
Mēs nopirksim.
Ko tu pirksi?
Nopērc.
— Sveiks!
— Sveika!
— Vai tu šodien ēdīsi pusdienas?
— Nē, es pusdienas neēdīšu, man daudz darba.
— Cikos tu būsi mājās?
— Es būšu vēlu.
— Vai tu ēdīsi vakariņas?
— Jā, vakariņas es ēdīšu.
— Cikos?
— Vēl nezinu, es piezvanīšu.
— Labi, es gaidīšu.
Ēdīšu vakariņas.
Daudz darba.
Būšu vēlu.
Es piezvanīšu.
— Sveika!
— Sveiki, prieks tevi redzēt!
— Man arī!
— Kā tev klājas labi?
— Pie manis tagad dzīvo mani vecāki.
— Tev ir liela ģimene.
— Jā, man ir liela ģimene. Pie manis dzīvo vecmāmiņa, vectēvs un mani bērni.
— Tu nu gan esi ģimenes cilvēks.
— Cik liela ir tava ģimene?
— Man ir neliela ģimene, manā ģimenē ir četri cilvēki.
— Vai tev ir bērni?
— Jā, man ir bērni. Manam dēlam ir pieci gadi, bet meitai ir 10 gadu.
— Tas ir jauki.
Liela ģimene.
Pie manis dzīvo.
Neliela ģimene.
Mani vecāki.
Ir bērni.
Manam dēlam.
Manai meitai.
— Labrīt!
— Labrīt!
— Ko tu ēdīsi brokastīs?
— Es ēdīšu sviestmaizi ar sieru. Un tu?
— Es neēdīšu brokastis.
— Kāpēc?
— Es dzeru tikai kafiju.
— Nu labi, kā vēlies.
Es ēdīšu.
Dzeršu kafiju.
Sviestmaize ar sieru.
Kā vēlies.